Russian English


folklora.lt
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Kopas
Pēc alfabēta
Latvijas kartē
Pēc pazīmēm

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lt datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lt
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Autentiskās folkloras studija
Čėüčķńźą’ ļ’ņķčöą


Fotoattēls (20Kb)

      Nosaukums: Čėüčķńźą’ ļ’ņķčöą
          nozīme: Ēlijas piektdiena
          ieteicamā rakstība latviski: Iļjinskaja pjatņica
          Noklausīties izrunu AU formātā (66 Kb)

      Dibināta: 1989. gada novembrī
      Atrodas: Rīgā
      Vadītājs: Sergejs un Natālija Aļonkini
      Dalībnieku skaits: 12, no tiem pēc vecuma:
          jaunāki par 14 gadiem: 3
          no 14 līdz 24 gadiem: 6
          no 25 līdz 44 gadiem: 1
          no 45 līdz 64 gadiem: 2
      un pēc dzimuma:
          vīriešu: 2
          sieviešu: 10
      Darbības veidi: dzied, danco, iet rotaļās

      Apraksts: Par savas vēstures atskaites punktu ansamblis uzskata savu pirmo folkloras ekspedīciju. 1990. gadā Rīgas Krievu ģimnāzijā tika nodibināta folkloras studija, bet 1996. gadā tā ieguva nosaukumu Čėüčķńźą’ ļ’ņķčöą. Studijas ansamblis ir piedalījies vairāk kā 40 folkloras festivālos un zinātniskajās konferencēs Latvijā, Igaunijā, Blatkrievijā, Polijā un Krievijā, ir pieckārtējs Krievijas bērnu un jauniešu folkloras kopu skašu pirmās vietas ieguvējs. Par darbu studijās tās vadītājs Sergejas Aļonkins 2001. gadā saņēma Lielo folkloras balvu.
    Nosaukumam ir simboliska nozīme. Ēlijas piektdiena ir piektdiena pirms Svētā Ēlijas dienas, kura tēls laika gaitā ir pārņemis atsevišķas pagāniskā Pērkona funkcijas. Ēlijas piektdienā nedrīkst strādāt siena darbus; Latgales krievu zemnieki bieži stāsta stāstus, kā šī aizlieguma pārkāpējus Ēlija sodījis, piemēram, iespēris siena šķūnī, un tas nodedzis. Tautas tradīcijas ir sarežģīta sistēma, kuras likumsakarības ir grūti izskaidrojamas un bieži vien racionālam saprātam neizprotamas. Tās ir it kā iracionālas, bet nerēķināšanās ar tām var novest pie negatīvām sekām visnegaidītākajās izpausmēs. Kas zina, cik "siena" ir sadedzis aiz glupības un iedomības?
    Mūsdienu cilvēka (it sevišķi, Latvijas krieva) izpratnē folkloras "tradīcija" ir padomju masu kultūra. Arī pēdējos desmit gados nekas nav mainījies - padomju tradīcijas vietā nāk tās Rietumu māsa. Vārds "autentisks" apzīmē mūsu centienus atšķirt īsto tradīciju no jauniem uzslāņojumiem. Tas ir milzīgs darbs.
    Mūsu repertuārā ir Latgales, Vitebskas un Sebežas baltkrievu un gadskārtu ieražu dziesmas, Latgales-Pleskavas pierobežas pareizticīgo krievu gadskārtu ieražu, kāzu dziesmas un ieražu horeogrāfijas, dažādi, tai skaitā Latgales vecticībnieku danči, rotaļas un spēles, saucama lirika - Latgales vecticībnieku, Sibīrijas, Urāla un Altaja krievu, jauniešu, kara un rekrūšu dziesmas no Latgales un Krievijas Dienvidiem, mitoloģiskās, kā arī mūsdienu tautasdziesmas.
    Studijā tiek pielietotas speciālas elpošanas un skaņveides uzstādīšanas metodes, tiek apgūts darbs ar fonogrammām, daudzbalsīgas dziedāšanas iemaņas u.tml.

      Dziesmas paraugs: Äą ņīé, Ąāńåķü! (Budēļu dziesma) (1999.g.)
Viens pantiņš AU formātā (615 Kb)
Visa dziesma MP3 formātā (840 Kb)

      Adrese: Sergejs un Natālija Aļonkini, Aviācijas 9-35, Rīga, LV-1057, Latvija
      Tālrunis: 7135035
      E-pasts: olen_N@N_lpc.lv

      Ziņas sniegtas: 2003. gada 11. janvārī, 2004. gada 10. oktobrī


Autortiesības © 1998-2024, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lt

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2018. gada 3. septembrī



Kapela spēlē ballēs, kāzās un citos godos!