Tradicionālās kultūras apzināšanas kopa
Trokšņu iela

Folkloras festivāla Baltica skatē, 2006. gada janvārī

      Dibināts: 1998. gada oktobrī
      Atrodas: Rīgā
      Vadītāja: Anete Simanovska
      Dalībnieku skaits: 7, no tiem pēc vecuma:
          no 14 līdz 24 gadiem: 1
          no 25 līdz 44 gadiem: 6
un pēc dzimuma:
          vīriešu: 2
          sieviešu: 5
      Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
      Muzīkas: vijole, bungas u.c. sitamie, ģīgas, stabules, zobuspēles, kokles, mutes ermoņikas.

      Apraksts: Kopa radusies 1998.g. rudenī. Līdz šim kopas dalībnieku skaits svārstījies no 3 līdz 8; tā vienmēr atvērta jaunpienācējiem. Nosaukums „Trokšņu iela” palicis no kādreizējās pulcēšanās vietas viduslaiku Rīgas pašā malā – nu jau kā simbols ar plašām interpretācijas iespējām. Robeža laikā un telpā, Rīgā sanākušajiem neaizmirstot savas saknes viņpus mūŗiem un atkalatrodot sevī no tāliem senčiem mantoto pamatu.
    Kopas darbības pamatā ir visaptveŗoša interese par tradicionālo kultūru, pievēršot īpašu uzmanību mūsdienu parādībām, kas – citreiz hipotētiski, citreiz nepārprotami – liecina par senas tradīcijas nepārtrauktību. Tādējādi katrs dalībnieks vispirms balstās savas dzimtas mantojumā. Kopīgi izzinām un apgūstam dažādu Latvijas novadu tradīcijas, to savdabību un iekļaušanos lielo kultūrvēsturisko apgabalu kopainā. Salīdzināšanai interesējamies arī par citu tuvāku un tālāku tautu tradīcijām.
Galvenie darbības virzieni:
    ~ tradicionālā dziedāšana – metodiska manieres apguve gan nodarbībās pie speciālistiem, gan studējot tradīcijas pārmantotāju dziedājumu ierakstus, gan vienkārši ieklausoties attiecīgā novada ļaudīs vispār, gan apspriežot dziesmu tekstus savā starpā;
    ~ tradicionālā muzicēšana – pagaidām pārsvarā individuāla atsevišķu skaņurīku spēles apguve, meklējot sadzīvisko un kultūrvēsturisko kontekstu (vijole, bungas u.c. sitamie, kokles, tāšu taures, stabules, ģīgas, rata lira, mutes ermoņikas, vargans...), kā arī saspēlēšana ar citām kopām un konsultācijas ar speciālistiem kapellas muzicēšanas principu apguvē – ar nodomu veidot arī savu kapellu;
    ~ tradicionālā amatniecība (jostu un prievīšu pīšana un aušana, celošana, adatas pinums, vērpšana ar vārpstiņu; tīklu darināšana; guļbūves;...) – no profesionālas specializācijas līdz vēl tikai daļēji apgūtiem rokdarbiem galvenokārt tērpu darināšanai. Tērpi – 1) Austrumbaltija, 12.-14.gs.; 2) latvieši, 19.gs. – uzsveŗot attiecīgā laikmeta ģērbšanās stilu un principus kopumā, kā arī katram ņemot vērā savu sociālo izcelsmi un stāvokli;
    ~ dziedniecības augi, dabīgās krāsvielas un tradicionālā virtuve – dzimtas mantojuma apzināšana plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā, mācīšanās gan no grāmatām, gan mežos, pļavās un dārzā.
    Tieši vēlēšanās veidot savu dzīvi kā pašiem patīk savedusi un tuŗ mūs kopā. Pasniedzot sevi kā „kopu”, mums rodas iespēja aktīvi piedalīties lielākos sabiedriskos pasākumos – tie mums ir svētki, kur satikt citus un paskatīties, kā pasaulē dzīvo. Tur mūs parasti var sastapt vai nu kā folkloras kopu koncertos un festivālos, vai nodarbojoties ar senajiem amatiem un tirgojot garšaugus, dziedniecības augus un vēl šo to viduslaiku svētku vai amatnieku tirgos. Festivālus meklējam paši, bet, ja labi ļaudis aicina un pasākums mums patīk, labprāt piedalāmies.

Lietavā, 2005.g. maijā

      Adrese: Anete Simanovska, Meža 7a-48, Salaspils, Rīgas raj., LV-2169, Latvija
      Tālrunis: 26548358
      Faksimils: 7240409 (ar norādi – Anetei Simanovskai)
      E-pasts: an.ka_1817_N@N_inbox.lv

      Ziņas sniegtas: 2007. gada 16. janvārī