Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Jelgavā
2002. gada 10. novembrī
Mārtiņos, 10.novembrī, Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā
notika Zemgales ansambļu Baltikas skate. Pasākums sākās ar Mārtiņbērnu
uznācienu.
Lai arī ansambļi uzstāšanās secību izlozēja, mājinieki
bija ārpus konkurences - Dimzēns uzstājās pirmais: vareni spēlēja,
vareni dziedāja. Tiesa, lai apmierinātu koklēt iemācījušamies vēlmi
uzstāties, viena dziesma tika pavadīta no veselām četram koklēm vienlaicīgi,
tas bija bišķīt tā kā par daudz.
Dreņģeri
Otrie uzstājās Bauskas Dreņģeri. Dziedāja labi, skanīgi, vienīgi
otrās balsis brīžam ieskanējās ļoti mākslīgi, varētu teikt - koriski.
Pārsteidza pāris latgaliskas dziesmas, kaut gan Drenģeri teica, ka tās
pierakstītas Bauskas rajonā; droši vien dziesmas atnākušas līdz ar
ieprecinātām meitām.
Puduris
Nākamais bija Dobeles Puduris. Kā pastāstīja vadītāja Jansonu Inta,
Puduris daudzas reizes dziedājis bedībās, un tā kā šī programma
atbildusi festivāla tēmai - "zeme", tad viņi nolēmuši dziedāt bedību
dziesmas. Nebija slikti, tomēr dažas sarežģītākas meldijas ansamblis
lāga izdziedāt nevarēja, kā arī pēdu izmīšana beigās izskatījās pārāk
samākslota.
Svitenes folkloras kopa
Svitenes folkloras kopa sastājās interesanti - vairākās rindās, starp
dziedātājiem palielas atstarpes. Sāka ar kara dziesmām (...kalnā kāpu
lūkotiesi, kas ar manu tēvuzemi...), pabeidza ar linu un
talkas dziesmām. Skanēja labi. Īpašu klausītāju atsaucību izpelnījās vārdi
citu gadu es neiešu Dimzēnami linus plūkti.
Vecsaules folkloras kopa
Vecsaules folkloras kopas sniegums bija ļoti neviendabīgs - bija gan labi
dziedātāji, gan izteikti netīri dziedoši; pārsteidza tas, ka arī otrie
tika likti pie saukšanas. Dziedāja Vecsaules apkārtnē pierakstītas precību
dziesmas. Svilpaunieku izmantošanā varēja mazliet
just rīdzinieciski-postfolklorisku stilu. Beigās arī uzdancoja.
Rota
Sestā bija Dobeles invalīdu biedrības folkloras kopa Rota - ar
sparīgām alus dziesmām. Viss jau būtu bijis labi (kā vēlāk pateica Staltu
Dainis: ja visi invalīdi būtu tādi, tad gan mēs labi dzīvotu), bet akuča
spēlmanis nemitīgi jaucās (un tomēr spītīgi turpināja mēģināt nospēlēt). Pēc
žūrijas un klausītāju pacienāšanas ar alu un sieru, Rota
pat piedabūja visus klātesošos uz vienu kopīgu alus dziesmu.
Trejupe
Trejupe
arī dziedāja talkas un linu dziesmas. Ko lai tur saka -
dziedāja labi, spēlēja labi, dancoja labi. Vienīgi apkārt staigāšana linu
ravēšanas dziesmas sanāca nedaudz neveikla. Vispār, Trejupe jau
ilgstoši uztur labu māksliniecisko līmeni. Bez tam priecē lielais vīru skaits
ansamblī.
Kūrava
Priekšpēdējie bija braukuši vistālāk - Kuldīgas
Kūrava.
Lai gan dalībnieku tērpi nesapasēja (bija gan arķeoloģiski izrakti,
gan XIX gs. beigās noskatīti), tomēr dziedāšana saskanēja tīri labi.
Dziedātas tika karavīru dziesmas, ar tādu kā mistikas pieskaņu, kas
vispār Kūravai raksturīga. Beigās tika parādīta lekšana pāri krustā
saliktiem zobeniem - tiešām labā izpildījumā.
Zemgaļi
Beidzamie bija Līvbērzes Zemgaļi. Kopas sastāvā bija arī jauka lauku
kapela - vijole, cītara un akucis. Tās pavadījumā tika spēlētas visas
dziesmas, pat tādas kā Lēni, lēni Dieviņš brauca. Beigās iesāka dziedāt
rotaļu Rupmaiz, rupmaiz, rupmaize, tomēr, diemžēl nemācēja parādīt
kā jādanco, tāpēc klausītājiem nācās iet talkā.
Vairāki ansambļi starp dziesmām uzdeva mīklas, kas patīkami atsvaidzināja
koncertu.
Pasākuma dziesmu ieraksti:
Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 14. novembrī
Bildes: Ansis Ataols Bērziņš