Tautas muzikantu svētki, Barkavā
2003. gada 1.-3. augustā

      Augusta pirmajās dienās Barkavā - Latgales rietumu malas ciematā, ar Kultūras nama direktores Ivetas Dukaļskas gādību notika Tautas muzikantu svētki.

Piektdiensvakara sadancošana

      Tie aizsākās ar Rīgas Danču kluba vadītu sadancošanu piektdienas vakarā. Sadancošana izdevās - kluba zāle bija atbilstoša lieluma un iekārtojuma, mūzika laba, dancotāju diezgan (gan tuvāki un tālāki atbraucēji, gan vietējās Madaviņas jaunieši).

Meistardarbnīcā spēlē Ivars Meļķis

      Sestdienas rītā bija paredzēta muzikantu meistardarbnīca ar daudzu vecāka gadagājuma muzikantu piedalīšanos. Diemžēl, lielākā daļa paredzēto muzikantu neatbrauca: dažs - veselības stāvokļa, dažs - atvest solījušos ļaužu vārda neturēšanas dēļ. Tādējādi meistardarbnīcās savu prasmi rādīja un stāstus iz dzīves stāstīja tikai trīs "vecie" muzikanti: kārsavietis Ivars Meļķis (hromka), barkaviete Zita Salceviča (hromka) un rīdzinieks, pēc izcelsmes žemaitis, Jurģis Ukrins (pīvole, zāģis).

Vērtumnieki

Ilža

Madaviņa

      Sestdien norisa arī divi koncerti. Pusdienas koncertā piedalījās Madonas Vērtumnieku izlase piecu cilvēku sastāvā (dziedāja smuki), Barkavas skolas kopa Madaviņa (dziedāja lielā pulkā, bet pa starpām muzikanti iespēlēja arī kādu danci), Ciblas Ilža ar jauku un ļoti latgalisku vasaras izdarību izrādi un Meļķu Ivars (īsti viņam negāja tā spēlēšana, juka akordi). Beigās Jurģa Ukrina vadībā tika kopīgi nospēlēta viena žemaišu polka.

Spēlē Jānis un Pēteris (no labās)

      Pēc koncerta muzikantiem piepulcējās daži vietējie, kas jaunībā bija spēlējuši ermoņikas un vijoles, un sanāca tīri jauka saspēlēšanās.

Madaviņa

Andris Kapusts un Aīda Rancāne

Mētrienas muzikanti

      Vakara dižkoncertā uzstājās Madaviņa, Kapustu pāris ar senāku instrumentu klāstu - dūdām, koklēm, vargānu un sietiņu, Zita Salceviča ar hromku (spēlēja labi), Mētrienas muzikanti ar Raimonda Paula repertuāru un diezgan pašķību izpildījumu, Vērtumnieki - šoreiz jau tikai divu cilvēku sastāvā (izklausījās mazliet par vārgu) un Maskačkas spēlmaņi arī tikai divu cilvēku sastāvā (ermoņikas, vijole). Tā kā Barkavā tanī pat dienā notika arī kapusvētki, tad vakarā sadancošana nenotika, bet bija, pašu rīkotāju vārdiem izsakoties, "laicīgā balle", kurā spēlēja ansamblis (sintezātors, elektriskā ģitāra) no Jēkabpils.

      Svētdiena iesākās ar semināru par tautas muzicēšanu Latvijā, tās problēmām un attīstības iespējām. Kā jau to varēja gaidīt, seminārs notika šaurā ieinteresētu ļaužu lokā.

Spēlē barkavieši Aija un Jānis

      Pēcpusdienas noslēguma koncertā uzstājās akordeoniste Aija un vijolnieks Jānis no Barkavas ar melodijām, ko Jānis atcerējās no savām jaunības dienām. Izklausījās aizkustinoši: tā kā Jānis vijoli nebija turējis rokās labi sen, tad, lai sevi iedrošinātu un mazliet kompensētu vijoles šķībumu, viņš melodijas arī dungoja līdzi.

Igauņu ģimenes kapela

      Koncertu un svētkus noslēdza Igauņu ģimenes kapela ar meitiņu daudzbalsīgu dziedāšanu, no Dzigas kasetēm pazīstamiem dančiem un brīvu latgalisku runāšanos ar klausītājiem, kas Barkavas - kādreiz latgaliešu kultūras centra, bet tagad uz Vidzemi tiecošamies un ar latgaliskuma noliegšanas kompleksu sirgstoša miestiņa - apstākļos bija īsti vietā. Skatītāji šo atraisītību novērtēja ar tik lieliem aplausiem, ka pat nācās spēlēt papildus dziesmu. Tiesa, mazliet pārsteidza attieksme pret tautastērpiem: Rasmai - nesegta galva, jaunākajām meitenēm - īsie dejotāju bruncīši.

      Kopumā svētki, ja neskaita "galveno varoņu" - veco muzikantu, masveida neatbraukšanu, bija izdevušies. Koncertos klausītāju bija daudz (protams, priekš Barkavas mērogiem). Varbūt būtu gribējies redzēt lielāku tautas mūzikas entuziastu pulku, kas no citām Latvijas vietām būtu sabraukuši klausīties un mācīties. Vēl noteikti jāatzīmē pašu barkaviešu sabrūvētais alus strucītis, kas, līdz pat tā "piebeigšanai" svētdienas rītā, priecēja svētku dalībnieku vēderus un sirdis.

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 13. augustā
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš