|
|
|
Pavasaris
Pavasaris ir pirmā no četrām gadskārtām.
Dažuprāt, latvieši par tā sākumu uzskatījuši
Lieldienas, cituprāt -
Meteņus,
bet visticamākā šķiet versija, ka tas nav bijis piesaistīts kādam noteiktam
datumam un par tā sākumu ticis uzskatīts laiks, kad sāka kust sniegs, iet ledus un
dīgt pirmie asni.
Pavasarī laiks top siltāks un zeme mostas - dīgst zāle, kokiem plaukst lapas.
|
Kas tas bija, kas atjāja
Ar dūmainu kumeliņu?
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu villainīti.
|
Arī cilvēki izjūt šo vispārējo atmodu, tie priecājas un līksmojas.
|
Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca pavasaris:
Dzied meitiņas, skan koklītes,
Pūš ganiņi stabulītes.
|
Cilvēkiem veicami pavasara darbi, svarīgākais no tiem - sēja.
Atlido putni, un to dziedāšanas ir viena no sējas laika noteikšanas pazīmēm.
|
Jauns bij manis arājiņš,
Sējas laiku nezināja;
Kad dziedāja lakstīgala,
Tad arāja sējas laiks.
|
Vispirms lauki ir jāapmēslo
|
Mūs brālīši sūdus veda,
Dreijātiem ratiņiem;
Mēs, māsiņas, ārdītājas
Sudrabiņa dakšiņām.
|
jāapar
|
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Arājam, tam bij grūti:
Visu dienu nabadziņš
Arklam pakaļ vazājās.
|
jānoecē
|
Ekur daiļa ecēšana,
Ar deviņi kumeliņi:
Trīs aizjūdzu, trīs nojūdzu,
Trīs palaidu ganībās.
|
un nu var arī sēt
|
Austi gaismīna,
Leci saulīte,
Man mieži sējami,
Līduma molā.
|
Ap Ūsiņiem zirgi tiek dzīti pieguļā
|
Lai bij labis, kas bij labis,
Pavasaris, tas bij labis:
Kumeļam zaļa zāle,
Man pašami pieguļiņa.
|
un lopi - pirmo reizi ganos
|
Pavasar, pavasar,
Izdzen gani tīrumā.
Gani stāv kalniņā,
Lopi mauj lejiņā.
|
Pavasara lielākie svētki ir Lieldienas,
pie tām mēs vēl atgriezīsimies.
Un tā, ātri pārskrējuši pavasarim, pāriesim pie nākamās gadskārtas -
vasaras.
Vai tu zini, ka...?
- "art" ir ļoti sens indoeiropiešu cilmes vārds; tas skan līdzīgi daudzās
valodās: leišu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru, čehu, poļu, grieķu, latīņu
u.c. Pievienotajā karikatūrā tiek apspēlēts tas, ka krievu literārajā
valodā "īšąņü" nozīmē
"bļaut", nevis "art", tamdēļ traktorists (jeb arājs) ukrainis nesaprotas
ar kolhoza priekšsēdētāju krievu.
Ticējumi
- Ja pavasara pirmā puse ir slapja, tad otra puse ir sausa, un otrādi.
- Kad lietains pavasaris, tad būs laba raža.
- Pavasarī, priekš dzeguzes atnākšanas, ūdeni no strauta dzerot, trīs
reizes jānospļaujas, lai nepiekrīt klepus.
- Pavasarī, pirmo reizi pērkoni dzirdot, galva jādauza ar akmeni, tad nekad
neuznāks galvas sāpes.
- Ja vēls pavasaris, tad sējējam jābūt agram.
- Agrs pavasaris nesola labu vasaru.
- Kāds vējš pūš pavasarim iestājoties, tāds pūš visu vasaru.
- Ja pavasarī sniegs ātri nokūst, tad vasarā būs plūdi.
- Ja pavasarā pirmie izplaukst bērzi, tad būs sausa vasara, ja pirmie
plaukst elkšņi, tad slapja vasara, bet ja abi plaukst reizē, tad vidēja vasara.
Sakāmvārdi un parunas
- Ko marts negrib, aprīlis izdara.
- Pavasarī adīti cimdi ruden' silti.
- Ko pavasari iesēsi, to rudeni nopļausi.
- Tas ir nepastāvīgs kā pavasara sniegs.
- Pavasaris skaists ar puķēm, rudens - ar labību.
|
"Zirnīšiem skaisti ziedi" - albums blīvplatēs un kasetēs!
|